Enija – Teoloģijas doktorantūras studente

Vārds? Enija Rēboka

enija

Piederība konfesijai? Anglikānisms

Vai esi garīdzniece?

Tava nodarbošanās?  Teoloģijas doktorantūras studente

Kur pašlaik dzīvo? Rīgā

Kāpēc atbalsti Sieviešu ordināciju?

Nevaru īsti pateikt, kāpēc atbalstu sieviešu ordināciju, jo tāds “aizliegums ordinēt” man nekad dabiski nav bijis saprotams. Ar to es domāju – aizliegums ordinēt sievietes man vienmēr ir licies ļoti mākslīgs un samocīts, cilvēkiem uzspiests. Mēs jebkuru darbu šajā pasaulē daram tad, kad to mākam un tad, kad mums tas sanāk. Es labprāt nodarbojos ar teoloģiju, dziedāšanu un kūku cepšanu, taču es noteikti nekad nevarētu kļūt par mācītāju, jo man nav spējas vadīt cilvēkus. Tomēr ir daudzas sievietes, kuru vislielākais talants un vislabākā spēja ir būt šādiem ganiem.

Es domāju, ka uzskaitīt klasiskos teoloģiskos argumentus par un pret ordināciju būtu lieki, jo lielākā daļa interesentu tos jau zin. Gribētos drīzāk, lai visi padomā par lietu mainīgumu. Visa šī pasaule ir iekārtota tā, lai mainītos. Katru sekundi mēs pavadām milzum ātrā kustībā, jo Zeme griežas ar varenu spēku apkārt Saulei, Visums aug, gadalaiki rit, cilvēks arī mainās. Viss mainās, Dievs paliek nemainīgs un mūžīgs. Ne jau tāpēc, ka Dievs būtu nekustīgs, bet tāpēc, ka Dievs ietver sevī visu, kas ir – pagātni, nākotni, sievieti, vīrieti, mīlestību, ciešanas utt. Dievs redz visu un zin visu kā vienu veselu, tāpēc Viņš ir mūžīgs. Mēs.. mēs redzam visu saskaldīti un nepilnīgi, mēs ejam tikai pa vienam solim uz priekšu, nezinot, kas sekos. Tomēr – mēs atrodamies kustībā, cilvēks attīstās visu laiku uz priekšu un kļūst pilnīgāks. Attīstība notiek tāpēc, ka mēs vēlamies izbeigt ciešanas un sāpes pasaulē – pabarot nabago, sadziedēt salauztu sirdi, pacelt to, kurš krīt. Tas pats ir noticis ar sievieti vēsturē. Sievietes nonievāšana un darīšanai viņai pāri ir izraisījusi milzīgs ciešanas un ne jau tikai sievietei. Sāpēja arī bērnam, kā māte bija sieviete, sāpēja vīram, kurš mīlēja sievu, sāpēja arī vecākiem, kuriem piedzima meita un kuras liktenis bija jau zināms, meitenei ievelkot pirmo elpu.

Tieši šajā sāpju pārvarēšanā kristietība ir devusi augstāko iespējamo cilvēciskāko bausli, kas stāv pāri visam –  “Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu” (Jņ. 15:17). Spēju mīlēt apkārtējos es saistu ar to, ka kristietība ir dzīva reliģija. Tās pamatā ir dzīvs Gars, tās pamatā ir dzīvs cilvēks, nevis likums vai tradīcija, bet dzīvība, kura mīl dzīvību. Un mīlestības vārdā kristietim ir jāmainās, jāaug kopā ar pasauli, jāpalīdz tam, kurš pats nevar. Un tagad, atceroties šo mūri starp vīrieti un sievieti ordinācijas jautājumā, šis mūris liekas pilnīgi bezjēdzīgs, nedabisks, tukšs un bez mīlestības. Un, kas ir pats svarīgākais, šis mūris turpina radīt sāpes daudziem cilvēkiem. Vai tas ir tas, ko Jēzus iedibināja? Sāpes?

Ko gribētu pateikt sievietēm, kuras vēlas kalpot savai baznīcai?

Es pieļauju, ka bieži vien sievietes, kuras vēlas kalpot, bet tiek atraidītas, piedzīvo vienatnes sajūtu un varbūt pat jūtas bezvērtīgas. Tāpēc, vismaz man, vienmēr ir palīdzējis tas, ka atceros, ka pat ciešanās mēs neesam vieni. “Kad pasaule jūs ienīst, ziniet, viņa Mani papriekš ir ienīdusi. Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst. ” (Jņ. 15: 18-19)

Kas ir tavs mīļākais Bībeles pants vai panti?

Nebiju domājusi nekad par savu mīļāko pantu, bet visbiežāk atgriežos savās domās pie šiem pantiem no Atklāsmes grāmatas “Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: “Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: “Redzi, visu Es daru jaunu.” Tad Viņš teica: “Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi.” Un Viņš man sacīja: “Ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota. Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls. “(Atkl. 21:1-7)

Kas ir tava mīļākā baznīcas dziesma?

Mīļākā baznīcas dziesma man nav. Bet ir favorīti:

1) Will Todd – O Lux Beata,   2) Sir Edward Bairstow – Let all mortal flesh keep silence

Kuru vēsturisko tēlu visvairāk apbrīno?

Visvairāk apbrīnoju cilvēkus, kas veikuši nevardarbīgu pretošanos netaisnībai. Tāpēc minēšu Dr. Martinu Luteru Kingu, Jr., jo tā bijusi tiešām liela dāvana – nedarīt pāri otram, bet parādīt spēku un mainīt cilvēku sirdis.