Linards Rozentāls – Es atbalstu Sieviešu ordināciju

Citāds viedoklis par sieviešu ordināciju:
Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par sieviešu ordināciju. Gadiem ilgi ir ticis uzskatīts, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) un sieviešu neordinēšana ir viens un tas pats, taču mēs vēlamies norādīt, ka tā gluži nav. LELB ir radusies un joprojām pastāv kā viena no Eiropas kristietībai piederošām baznīcām, un mēs vienmēr esam bijuši daļa no pasaules luterāņu kopienas. Tas ir izpaudies arī tajā kā LELB kopā ar citām baznīcām daudzu gadu desmitu laikā ir risinājusi sieviešu kalpošanas un ordinācijas jautājumus. Proti, jau sākot no 1932. līdz 1992. gadam (60 gadus!) LELB tāpat kā vairumā citu Eiropas luterāņu baznīcu varēja vērot aizvien pieaugošu atvērtību iepretī sieviešu kalpošanai dievkalpojumos un mācītāja amatā.

Šī ilggadīgā tradīcija tika pārtaukta 1993. gadā, kad par LELB arhibīskapu ievēlēja mācītāju Jāni Vanagu. Kopš tā laika vērojama aizvien lielāka distancēšanās no vispārpieņemtās prakses, līdz pat pilnīgam tās noliegumam. Šobrīd esam nonākuši līdz nopietnam mēģinājumam nepieļaut sieviešu ordināciju LELB Satversmes līmenī – un tas notiek baznīcā, kurā sievietes kalpo kā mācītājas jau kopš 1975. gada!

Vēlamies norādīt, ka aizliegums ordinēt sievietes Bībelē nav atrodams, bet izriet no visnotaļ tendencioza tās skaidrojuma. Piemēram, apustuļa Pāvila aizrādījums sievām dievkalpojuma laikā nesarunāties, lai netraucētu dievkalpojuma norisi, tiek aplami izprasts kā aizliegums sievietēm kalpot mācītāja amatā (1.Kor.14:32-40). Līdzīgi arī otrs slavenākais teksts (1.Tim.2:8-15), kurā Pāvils neļauj sievai pamācīt un būt striktai noteicējai pār savu vīru, mūsuprāt, nerunā par garīgo amatu, bet attiecībām ģimenē. Turpretī norādījumi, ka visi kristieši ir “ķēnišķīga priesteru saime” (1.Pēt.2:9), kas Dieva priekšā ir vienlīdzīgi (Gal.3:28 “Tur nav ne jūda, ne grieķa, tur nav ne verga, ne brīvā, tur nav ne vīrieša, ne sievietes – jūs visi esat viens Jēzū Kristū”), ir neapšaubāmi. No tā izriet, ka kritēriji ordinācijai ir saistāmi nevis ar dzimumu, bet Dieva aicinājumu un paša cilvēka briedumu un kompetenci.

Protams, nevienu baznīcu nevajadzētu piespiest ordinēt sievietes – līdz dziļākai evaņģēlija izpratnei mums vajadzētu nonākt pašiem. Tam ir nepieciešamas teoloģiskas diskusijas, viedokļu apmaiņa, nevis Satversmes grozījumi, kas tālākas sarunas padara neiespējamas.
Lutera draudzes mācītāji

Indulis Paičs

Linards Rozentāls

Kaspars Simanovics

Vārds: Linards Rozentāls

linards 2

Piederība konfesijai? luterānis

Vai esi garīdznieks? mācītājs

Tava nodarbošanās? Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku mājas kapelāns

Kur pašlaik dzīvo? Latvijā, Ķekavā

Kāpēc atbalsti Sieviešu ordināciju?

Sieviešu ordinācijas pieņemšana ir baznīcas brieduma pazīme. Mans viedoklis un dziļākā izjūta par to, ka vīrieši nav un nevar būt vienīgais dzimums, kuriem būtu ļauts kristīgā baznīcā kļūt par mācītājiem, protams, ir saistīts ar manu pieredzi. Es tiku kristīts un iesvētīts Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīcā laikā, kad tā jau 15 gadus bija ordinējusi sievietes, iesvētes mācību man vadīja mācītāja Aida Prēdele, teoloģijas studiju laikā atjaunotajā Teoloģijas fakultātē, kura turpināja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Teoloģijas semināra tradīcijas, es piedzīvoju pilnīgu līdzvērtību un savstarpēju akceptanci studentu un studenšu starpā, kuri vēlējāmies kļūt par mācītājiem un mācītājām.

Tāpēc jautājums par to, vai sievietes drīkst vai nedrīkst kļūt par mācītājam, man nav bijis nekad aktuāls. Mana kristīgā dzīves izjūta, teoloģija, ticība veidojās tradīcijā, kura akceptēja sieviešu ordināciju, un šī tradīcija bija nekas cits kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcija. Taču, kā redzams, tradīcijas mainās, un mēs bieži aizmirstam savu pagātni, sākam to noniecināt, par to pasmieties un izturēties pret to augstprātīgi. Tad ir īstais laiks atcerēties Vasarsvētkus, kuros Svētais Gars tika izliets visos cilvēkos, radot kopienu, kas savā lokā ir aicināta iekļaut pilnīgi visus. Baznīca ir kopība, kurai sevī ir jāuzņem ikvienu. Un jāspēj izpausties tā, lai katrs to dzirdētu runājam savā “dzimtajā” valodā.

Svētais Gars, aicinājuma, kalpošanas, radošuma Gars tiek dots visiem – neatkarīgi no dzimuma. Jo tieši par to runā jau Vecā Derība: “Pēc tam notiks tā – es izliešu savu Garu pār visu dzīvo, un jūsu dēli un meitas pravietos, jūsu vecajie redzēs sapņus, jūsu jaunekļi skatīs redzējumus, pat pār vergiem un verdzenēm tajās dienās es izliešu savu Garu”. Un, ja Baznīca ir Kristus aicināta ietvert sevī visus, tad arī ordinēt par mācītājiem ne tikai vīriešus, bet arī sievietes pieder pie evaņģēlija būtības. Un es esmu pateicīgs, ka pamazām šī būtība atklājas skaidrāk un skaidrāk. Un tas nekas, ja kādreiz baznīca to neredzēja, nesaprata, tam nepiekrita. Jo Jēzus saka: “Man vēl ir daudz, ko jums teikt, bet šobrīd jūs to nespējat nest”. Bet nāk briedums un mēs spējam.

Ko gribētu pateikt sievietēm, kuras vēlas kalpot savai baznīcai?

Esiet stipras un drošas, dariet to, nebīsties un nebaiļojieties, jo Kungs Dievs, mans Dievs, ir ar jums – kā teikts 1. Laiku 28,20.

Kas ir tavs mīļākais Bībeles pants vai panti?

“Tas, kas sēdēja tronī, teica:“Redzi, es visu daru jaunu. Tad viņš teica: raksti, jo šis vēstījums ir uzticams un patiess”” (Jņ. Atkl. 21,5)

Kas ir tava mīļākā baznīcas dziesma?

“Mēs nedzenamies pakaļ” (385)

Kuru vēsturisko tēlu visvairāk apbrīno?

Droši vien tos – arī daudzos kristīgos mistiķus – kuri dzīvojot sava laikmeta un domāšanas nosacījumos spēja redzēt dziļāk un tālāk, saskatot tos ceļus un pieredzes, kuras nesīs un veidos nākamo gadsimtu baznīcu.

Tag: Linards Rozentāls

Lutera draudzes mācītāju viedoklis

Linards Rozentāls – mācītājs un kapelāns