Ar ‘LELB evaņģēlistes’ rakstīto arī pagaidām noslēdzam ierakstus šajā vietnē. Izteikušies ir 47 cilvēki – laji un garīdznieki, vīrieši un sievietes, veci un jauni, no LELB un LELBĀL, kā arī no citām baznīcām. Viedokļi ir bijuši pārdomāti, kodolīgi un bieži vien ļoti personīgi un atklāti. Vairāki LELB piederīgi ļaudis vēlējās izteikties anonīmi, jo baidījās par sekām, ja runās atklāti un publiski, un to esam respektējušas.
Paldies visiem rakstītajiem! Jūsu viedoklis ir ticis lasīts; šobrīd 5 122 cilvēki ir 11 066 reizes skatījuši bloga vietni. Lasot un pārlasot jūsu domas, lūgšanas un sapņus esmu aizkustināta par jūsu visu spējām izteikties ar integritāti un atbalstīt šo, visai baznīcai būtiskā, jautājuma pozitīvu risināšanu.
Visbeidzot, gribētos vispirms citēt kaut ko, kuru esmu citviet teikusi.
“Visas baznīcas, kuras ir izlēmušas sievietes ordinēt, ir to darījušas apzināti; pēc garām diskusijām, lūgšanām, pārrunām draudzēs, sinodēs, diacēzēs, konferencēs utt. Tas nav bijis tā, ka tā būtu vienkārši pakļaušanās laika garam, vai atsaucoties uz cilvēktiesībām, vai sekulārās sieviešu vienlīdzības kustības iespaidā; tas nav tā, ka visas šīs baznīcas no Somijas līdz Indijai, un no Hongkongas līdz Krievijai, nebūtu lasījušas Bībeli, centušās to saprast un attiecināt uz savām dzīvēm un savām baznīcām.
Luterāņu baznīcas, kuras ordinē sievietes, tātad, ir nākušas pie slēdziena, ka
- SO ir iespējams pamatot vai attaisnot Dieva vārdā, kā tas atrodams Bībelē
- Jeb vismaz SO nav pretrunā ar Dieva Vārdu
- SO nav nesaskaņojama ar evaņģēliski luterisko ticību, tas konfesijām, teoloģijas pamatiem un attīstībai, un
- SO nav nesaskaņojama ar luterisko baznīcu tradīcijām
Tā pirmais princips, kuru man gribētos atzīmēt ir tas: šajā diskusijā ir nepieciešams, ka visi viens otru respektē. Tas tiešam neveicina izlīdzināšanos un sadzīvošanu, ja mēs mētājamies ar apvainojumiem – ja SO atbalstītājus sauc par Sātana kalpiem un ķeceriem; un ja pretiniekus sauc par atpakalpalikušiem un sieviešu nīdējiem. Respektēsim viens otru, kā kristīgām māsām un kristīgiem brāļiem pienākas.”
Tad vēl no diriģenta Ivara Cinkusa šodien rakstītās replikas diskusijā par māc Aleksandra Bites rakstu pret Sieviešu ordināciju
“Dziļi cienot un augsti vērtējot Aleksandra [Bites] dziļās teoloģiskās zināšanas, tomēr varu teikt, ka arī man lasot minētos izvilkumus no Svētajiem rakstiem par katru no tiem varētu rasties vismaz divas, ja ne pat trīs interpretācijas. Kā mūziķis esmu pie tādām radis, jo savas cunftes “svētos rakstus” – nošu rakstus interpretēju ikdienā un ja to nedarītu, tad pārvērstos par nejūtīgu nošu atspēlētāju (lasi – vārdu atlasītāju) bez garīgas un mākslinieciskas izaugsmes. Taču pāri visam – man tā arī nedz no šī raksta, nedz publiskajā telpā paustajām domām nepaliek skaidrs kāpēc šī “`vīrieša – mācītāja” institūcija tieši šobrīd ir jāiekļauj baznīcas Satversmē?! Tāpat jau sievietes neordinē! Līdzībās runājot – tas ir kā lepnā veselībā paskriet garām cilvēkam ar kruķiem, tad tomēr viņu pagaidīt un izsist viņam kruķus – teorētisku iespēju kādreiz sasniegts galamērķi – no rokām. Vienīgais kā es to redzu, ka tas ir pārspēka muskuļu demonstrējums, kas neglābjami sadalīs kristiešus, pie kādiem pieskaitu arī sevi, divās ne sevišķi draudzīgās nometnēs. (Kā mazo apakšiemeslu redzu arī dūres vidējā locekļa parādīšanu LELBĀL arhibīskapei Laumai.) “Ceru, ka šis laiks aizmirsīsies kā ļauns murgs”, kā pauda nelokāmais Gunārs Astra. SDG [Soli Deo Gloria]!”
bīskape emerita Jāna Jēruma-Grīnberga
Dievs Radītāj, Dievs Pestītāj, Dievs Iedvesmotāj, stāvi mums klāt; veido mūsu prātus; sildi mūsu sirdis; attīsti mūsu domas, lai ikvienā jautājumā klausāmies Tevī, kalpojam patiesībai, ejam Tavos ceļos un sniedzam viens otram to žēlsirdību, ko esam jau no Tevis saņēmuši. Āmen
Es atbalstu Sieviešu ordināciju 